Saturs
MÅ«sdienu dzÄ«ve ir pilna ar nepatikÅ”anÄm, augstÄm prasÄ«bÄm, vilÅ”anos, konfliktiem. Daudziem cilvÄkiem stress ir tik pazÄ«stams, ka tas ir kļuvis par dzÄ«ves veidu.Ja jums bieži liekas, ka esat izsmelts un pÄrmÄrÄ«gi strÄdÄts, ir pienÄcis laiks rÄ«koties, lai atjaunotu jÅ«su nervu sistÄmas lÄ«dzsvaru. JÅ«s varat pasargÄt sevi, iemÄcoties atpazÄ«t stresa pazÄ«mes un simptomus un veikt pasÄkumus stresa kaitÄ«gÄs ietekmes samazinÄÅ”anai..
Kas ir stress
Kad jÅ«taties apdraudÄts, nervu sistÄma reaÄ£Ä uz stresa hormonu, tai skaitÄ adrenalÄ«na un kortizola, izdalÄ«Å”anos. Å ie hormoni sagatavo Ä·ermeni ÄrkÄrtas pasÄkumiem..
JÅ«su sirds pukst ÄtrÄk, muskuļi savelk, paaugstinÄs asinsspiediens, paÄtrinÄs elpoÅ”ana un pasliktinÄs paÅ”sajÅ«ta. Stress ir tas, kas uztur saspringumu prezentÄcijas laikÄ darbÄ, saasina jÅ«su koncentrÄÅ”anos, kad mÄÄ£inÄt uzvarÄt spÄli brÄ«va metiena vai citu dzÄ«ves situÄciju laikÄ, taÄu pÄc noteikta limita stress pÄrstÄj bÅ«t noderÄ«gs un sÄk nodarÄ«t bÅ«tisku kaitÄjumu jÅ«su veselÄ«bai, garastÄvoklim. , darba spÄjas, attieksme un dzÄ«ves kvalitÄte.
Å eit ir dažas izplatÄ«tas stresa izdegÅ”anas pazÄ«mes un simptomi. Jo vairÄk pazÄ«mju un simptomu pamanÄt sevÄ«, jo vairÄk stresa rodas..
Stress – pazÄ«mes un simptomi
Kognitīvie simptomi
AtmiÅas problÄmas
NespÄja koncentrÄties
FiksÄÅ”ana tikai uz slikto
TraucÄjoÅ”as domas
PastÄvÄ«gas bažas
EmocionÄlie simptomi
GarastÄvoklis
UzbudinÄmÄ«ba vai rÅ«dÄ«jums
NespÄja atpÅ«sties
SastrÄguma sajÅ«ta
VientulÄ«bas un izolÄcijas sajÅ«ta
Depresija vai vispÄrÄja nolaidÄ«ba
Uzvedības simptomi
Nepietiekams uzturs vai pÄrÄÅ”anÄs
Bezmiegs vai miegainība
IzolÄt sevi no citiem
NolaidÄ«ba pret pienÄkumiem
Alkohola, cigareŔu, narkotiku lietoŔana atpūsties
Nervu ieradumi (piemÄram, naglu sakodÅ”ana, pirkstu uzsitÅ”ana)
Fiziskie simptomi
SÄpes
Caureja vai aizcietÄjums
Slikta dūŔa, reibonis
SÄpes krÅ«tÄ«s, sirdsklauves
Dzimumtieksmes zaudÄÅ”ana
Bieža saaukstÄÅ”anÄs
Paturiet prÄtÄ, ka stresa pazÄ«mes un simptomus var izraisÄ«t arÄ« citas psiholoÄ£iskas un medicÄ«niskas problÄmas. Ja rodas kÄda no stresa pazÄ«mÄm, ir svarÄ«gi konsultÄties ar psihologu, lai veiktu kompetentu novÄrtÄjumu. Psihologs var palÄ«dzÄt noteikt, vai jÅ«su simptomi patieÅ”Äm ir saistÄ«ti ar stresu..
Stresa cÄloÅi
Parasti stresu mÄs iedomÄjamies kÄ kaut ko negatÄ«vu, nogurdinoÅ”u darba grafiku vai sarežģītas attiecÄ«bas. TomÄr viss, kas jums izvirza augstas prasÄ«bas vai liek jums saspringt, var radÄ«t stresu. Stress ietver pozitÄ«vus notikumus, piemÄram, laulÄ«bas, mÄjas iegÄdi, studijas koledÅ¾Ä vai paaugstinÄjumu.
Notikums, kas izraisa stresu, vismaz daļÄji ir atkarÄ«gs no notikuma uztveres. Tas, kas jÅ«s satrauc, var netraucÄt kÄdam citam, viÅam tas pat var patikt. PiemÄram, rÄ«ta sastrÄgums var izraisÄ«t jums satraukumu un stresu, jo jÅ«s uztraucaties, ka kavÄjaties. TomÄr citi var baudÄ«t nesteidzÄ«gu braucienu, jo viÅiem ir pietiekami daudz laika, lai klausÄ«tos iecienÄ«to mÅ«ziku..
Stresa cÄloÅi vidÄ
BÅ«tiskas dzÄ«ves izmaiÅas
ÄŖjabs
Attiecību grūtības
FinansiÄlas grÅ«tÄ«bas
Augsta nodarbinÄtÄ«ba
BÄrni un Ä£imene
Stresa cÄloÅi jÅ«su iekÅ”ÄjÄ psiholoÄ£iskajÄ stÄvoklÄ«
NespÄja pieÅemt nenoteiktÄ«bu
Pesimisms
NegatÄ«vs iekÅ”Äjais dialogs
NereÄlas cerÄ«bas
TiekÅ”anÄs pÄc izcilÄ«bas
PaÅ”pÄrliecinÄtÄ«bas trÅ«kums
Stress un hronisks nogurums
Ķermenis nenoŔķir fiziskos un psiholoÄ£iskos draudus. Kad strÄdÄjat noslogotÄ grafikÄ, strÄ«daties ar draugu, uztraucaties satiksmÄ vai saÅemat rÄÄ·inu kalnu, jÅ«su Ä·ermenis reaÄ£Ä tieÅ”i tikpat intensÄ«vi, it kÄ jÅ«s saskartos ar dzÄ«ves vai nÄves situÄciju. Ja jums ir daudz pienÄkumu un rÅ«pes, ÄrkÄrtas reakcija uz stresu var ilgt lielÄko daļu laika..
IlgstoÅ”a stresa iedarbÄ«ba var izraisÄ«t nopietnas veselÄ«bas problÄmas. Hronisks stress traucÄ gandrÄ«z visu Ä·ermeÅa sistÄmu darbu. Stress var paaugstinÄt asinsspiedienu, nomÄc imÅ«nsistÄmu, palielina sirdslÄkmes un insulta risku, veicina neauglÄ«bu un paÄtrina novecoÅ”anÄs procesu. IlgstoÅ”s stress noved pie trauksmes traucÄjumiem vai depresijas..
Daudzas veselÄ«bas problÄmas rodas vai to pastiprina stress.
Jebkura veida sÄpes
Sirds slimības
GremoÅ”anas problÄmas
ProblÄmas gulÄt
Depresija
AptaukoÅ”anÄs
Autoimūnas slimības
Ädas slimÄ«bas, piemÄram, ekzÄma
Atbalsts draugiem un Ä£imenei ir efektÄ«vs antidots pret stresu dzÄ«vÄ. Un jo vientuļÄks un izolÄtÄks cilvÄks ir, jo vairÄk stresa viÅÅ” izjÅ«t, stress baidÄs no optimisma. Parasti optimisti pÄrvar grÅ«tÄ«bas, viÅiem ir spÄcÄ«ga humora izjÅ«ta, viÅi atzÄ«st, ka pÄrmaiÅas ir dzÄ«ves sastÄvdaļa, un tic lielÄkiem spÄkiem vai mÄrÄ·iem.
SpÄja lÄ«dzsvarot emocijas palÄ«dzÄs atgÅ«ties no nelaimes..
